Priekšlikumi un Temati

Priekšlikumi
• Samazināt ES atkarību no ārvalstu dalībniekiem ekonomiski stratēģiskās nozarēs
• Samazināt ES atkarību no ārvalstu dalībniekiem enerģētikas jomā
• Noteikt tirdzniecības un ieguldījumu attiecību standartus ES un ārpus tās
• Noteikt standartus ES un ārpus tās vides politikas jomā
• Lēmumu pieņemšana un kohēzija Savienībā
• ES pārredzamība un tās attiecības ar pilsoņiem
• ES kā spēcīga dalībniece pasaules arēnā
• ES kā spēcīga pasaules mēroga dalībniece attiecību veidošanā

Ārlietas, drošība un aizsardzība. Ārpolitikas un drošības politikas jomā priekšlikumos uzsvērts, ka ES būtu jāpārtrauc vienprātīgi pieņemt lēmumus par ārpolitiku un drošības politiku un tā vietā jāpāriet uz kvalificētu vairākumu lēmumu pieņemšanā. Tas atbilst atkārtotiem Eiropas Parlamenta aicinājumiem, kas arī vēlas, lai Eiropa reaģētu ātrāk un apņēmīgāk.

ES jāspēj paust vienotu nostāju un darboties kā patiesi globālam dalībniekam. Būtiski stiprināt ES Augstā pārstāvja lomu. Attiecībās ar trešām valstīm ES ir lietderīgi jāizmanto sava kolektīvā politiskā un ekonomiskā ietekme, lai liktu valstīm, organizācijām un privātpersonām ievērot tās pamatprincipus.

Aizsardzības un drošības jomā priekšlikumi norāda uz dialoga veicināšanu un miera garantēšanu, izmantojot ES bruņotos spēkus pašaizsardzībai un militārai darbībai. Spēkus ārpus ES varētu izvietot tikai ārkārtas apstākļos un ar ANO dotu mandātu.

Starptautiskā tirdzniecība. Tirdzniecības jomā priekšlikumos ierosināts dažādot piegādes ķēdes, lai stiprinātu Eiropas autonomiju svarīgākajās nozarēs. Viens no veidiem, kā sasniegt šo mērķi, kas pausts arī vairākās Eiropas Parlamenta rezolūcijās, ir vērienīgas tirdzniecības sarunas, kuras labāk risināt ES blokam, nevis atsevišķam valstij.

Pašlaik dažādās sarunu stadijās ir tirdzniecības nolīgumi ar tādām valstīm kā Čīle, Meksika, Jaunzēlande, Austrālija un Mercosur valstis. Attiecībā uz sarunu procesu un no tā izrietošo nolīgumu pārbaudi, Parlaments bieži vien ir aicinājis šīs sarunas risināt pēc iespējas pārredzamāk, tas pats prasīts arī darba grupas priekšlikumos. Darba grupa arī uzsvēra, ka tirdzniecības nolīgumu ratifikācijai jābūt ātrākai.

Konferences plenārsēde uzstāj: noteikumiem, kas attiecas uz uzņēmumiem, kuri konkurē iekšējā tirgū, jābūt vienlīdzīgiem un taisnīgiem. Parlaments piekrīt: tiesību akta priekšlikums par godīgas konkurences radīšanu, vēršoties pret ārvalstu subsīdijām iekšējā tirgū, pašlaik virzās cauri likumdošanas procesam, savukārt vēl viens priekšlikums, kas atvērtu ārvalstu publiskā iepirkuma tirgus ES uzņēmumiem, tuvojas likumdošanas procesa beigām.

Priekšlikumi veido ciešu saikni starp ārpolitiku, tirdzniecību un Eiropas vērtībām un Eiropas pamatmērķiem, stiprinot tirdzniecības un ieguldījumu attiecību ētisko un vides dimensiju. To mērķis ir sasaistīt starptautisko tirdzniecību ar klimata politikas pasākumiem, lai nodrošinātu, ka globālajās vērtības ķēdēs tiek pilnībā piemēroti pienācīgas kvalitātes nodarbinātības standarti, ka tiek ievēroti cilvēktiesību standarti un arodbiedrību tiesības un ka preces tiek importētas ES, ievērojot ilgtspējīgas attīstības mērķus. Līdzīgi kā Eiropas Parlaments, arī Konferences plenārsēde ierosināja padarīt stingrākas tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas Savienības brīvās tirdzniecības nolīgumos. ES pašlaik norit likumdošanas process, lai atjauninātu noteikumu kopumu par preferenciālās tirdzniecības programmu jaunattīstības valstīm: līdzīgi tam, ko ierosina Parlamenta Tirdzniecības komiteja, arī darba grupa mudina ieviest stingrākus nosacījumus un efektīvus uzraudzības un dialoga procesus ar valstīm, kas gūst labumu no šā vienpusējā režīma.

Plenārsēdē tika pausts viedoklis, ka ārpolitikā, aizsardzības politikā un tirdzniecībā priekšroka dodama multilaterālismam. To pašu paudis arī ar Eiropas Parlaments svarīgākajās ārpolitikai un tirdzniecībai veltītajās rezolūcijās.