Pamatinformācija

Konference par Eiropas nākotni bija atklāts un iekļaujošs ar apspriešanās demokrātiju saistīts pasākums, kāds līdz šim nebija rīkots. Šajā pasākumā eiropiešiem bija iespēja paust to, ko viņi sagaida no Eiropas, kā arī dalīties idejās, un tajā tika sagatavoti priekšlikumi, kas palīdzētu virzīt turpmāko ES politiku.

Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija par konferences rīkošanu vienojās 2021. gada 10. martā Briselē, parakstot kopīgu deklarāciju. Šīs trīs iestādes, kuru priekšsēdētāji izveidoja kopīgo prezidentūru, apņēmās uzklausīt eiropiešus un savas kompetences ietvaros ātri veikt turpmākus pasākumus saistībā ar sniegtajiem ieteikumiem. Konferences secinājumi tika pieņemti 2022. gada pavasarī.

Konferences darbu kopīgās prezidentūras vārdā pārraudzīja valde. Tās sastāvā bija visu trīs iestāžu pārstāvji uz vienlīdzīgiem pamatiem, un valdi viņi vadīja kopīgi. COSAC pārstāvji no ES valstu parlamentiem piedalījās kā novērotāji visās valdes sanāksmēs. Kā novērotāji tika uzaicināti arī Eiropas Reģionu komitejas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un sociālo partneru pārstāvji.

Konferenci oficiāli atklāja 2021. gada 9. maijā svinīgā pasākumā Eiropas Parlamentā Strasbūrā pēc tam, kad valde bija pieņēmusi tās reglamentu. Tas notika pēc konferences daudzvalodu digitālās platformas izveides 19. aprīlī.

Platforma bija vieta, kur iedzīvotāji varēja tiešsaistē iesniegt priekšlikumus, dalīties ar idejām un iesaistīties diskusijās ES 24 oficiālajās valodās. Sniegtais ieguldījums tika apkopots, analizēts un uzraudzīts visā konferences laikā. Platformā tika sagrupēti arī pasākumi, ko rīkoja cilvēki un organizācijas, kā arī valstu, reģionālās un vietējās iestādes visā Eiropā. Platformas galvenās idejas un ieteikumi tika izmantoti kā ieguldījums divos pārējos konferences komponentos -- Eiropas pilsoņu paneļdiskusijās un plenārsēdē.

Katrā no četrām Eiropas pilsoņu paneļdiskusijām piedalījās 200 nejauši atlasīti pilsoņi, kuri apsprieda dažādus tematus un iesniedza savus priekšlikumus. Paneļdiskusijas bija reprezentatīvas ES iedzīvotāju ģeogrāfiskās izcelsmes, dzimuma, vecuma un sociālekonomiskās izcelsmes ziņā.

Konferences plenārsēdē tika spriests un diskutēts par valstu un Eiropas pilsoņu paneļdiskusiju ieteikumiem, kā arī par daudzvalodu digitālajā platformā apkopoto ieguldījumu, kas sagrupēts pa tematiem. Pēc šo ieteikumu iesniegšanas un apspriešanas ar pilsoņiem plenārsēde iesniedza valdei savus konferences secinājumu priekšlikumus. Valde sagatavoja ziņojumu, pilnībā sadarbojoties ar plenārsēdi un nodrošinot pilnīgu pārredzamību.

Konferences plenārsēdes sastāvā bija 108 Eiropas Parlamenta pārstāvji, 54 Padomes pārstāvji un 3 Eiropas Komisijas pārstāvji, 108 pārstāvji no dalībvalstu parlamentiem uz vienlīdzīgiem pamatiem un 108 iedzīvotāji. Piedalījās arī 18 pārstāvji no Reģionu komitejas, 18 pārstāvji no Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, 6 ievēlēti reģionālo iestāžu pārstāvji, 6 ievēlēti vietējo pašvaldību pārstāvji, 12 sociālo partneru pārstāvji un 8 pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Konferences plenārsēdes sanāksmes, kuras vadīja trīs valdes līdzpriekšsēdētāji, notika EP telpās Strasbūrā visās Savienības oficiālajās valodās un tika straumētas arī tiešraidē.

Konferences plenārsēdē piedalījās Eiropas Parlamenta delegācija, kuras sastāvā bija 108 deputāti no visām septiņām politiskajām grupām, kā arī pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti. Konferences valdē bija seši no septiņiem Parlamenta pārstāvjiem un novērotājiem, un to vadīja Gijs Ferhofštats ("Renew Europe", Beļgija). Pēc atklāšanas sēdes, kas notika 2021. gada 18. un 19. jūnijā, delegācija rīkoja sanāksmes pirms konferences plenārsēdēm, lai sagatavotu Parlamenta ieguldījumu.