Aktuāli

Eiropas Parlaments ir devis zaļo gaismu jaunajiem noteikumiem, kas uzņēmumiem uzliek pienākumu mazināt savu nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi. Eiropas Parlamenta deputāti, apstiprināja jauno “pienācīgas rūpības” direktīvu, par kuru jau ir panākta vienošanās ar Padomi. Šajā direktīvā uzņēmumiem un to piegādes, ražošanas un izplatīšanas ķēdē esošajiem partneriem ir noteikts pienākums izbeigt vai mazināt to negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi.

Eiropas Parlaments trešdien apstiprināja tiesību aktu kopumu, kas stiprinās ES instrumentus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem personām ar likumīgu interesi, tostarp žurnālistiem, kompetentajām iestādēm un uzraudzības iestādēm, būs tūlītēja, tieša un brīva piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem. Šī informācija tiks apkopota dalībvalstu datubāzēs, kuras tiks savienotas ES līmenī.

Trešdien Eiropas Parlaments atjaunināja vadlīnijas, lai līdz 2030. gada beigām pabeigtu galvenos Eiropas transporta projektus, piemēram, pārrobežu ceļus, dzelzceļus, tiltus un tuneļus. Lai novērstu sastrēgumus un sakārtotu trūkstošos transporta savienojumus, EP deputāti atbalstīja atjaunināto ES plānu par ES dzelzceļa, autoceļu, iekšzemes ūdensceļu un tuvsatiksmes kuģošanas maršrutu tīkla savienošanu ar ostām un termināļiem visā Eiropas Savienībā.

Trešdien Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja jaunus noteikumus, kuru mērķis ir uzlabot digitālo platformu darbinieku darba apstākļus. Jaunā direktīva, par kuru Parlaments un Padome vienojās februārī un kura šodien pieņemta ar 554 balsīm "par", 56 balsīm "pret" un 24 deputātiem atturoties, nodrošinās platformu darbinieku nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu un novērsīs fiktīvu pašnodarbinātība. Noteikumi arī pirmoreiz regulēs algoritmu izmantošanu darba vietā.

Eiropas Parlaments trešdien pieņēma jaunus noteikumus, lai iepakojumu Eiropas Savienībā padarītu ilgtspējīgāku un mazinātu izlietotā iepakojuma daudzumu. Jaunā regulējuma mērķis ir novērst atkritumu daudzuma nemitīgo pieaugumu, saskaņot iekšējā tirgus noteikumus un veicināt aprites ekonomiku. Noteikumi, par kuriem Parlaments ir provizoriski vienojies ar Padomi, ietver iepakojuma daudzuma samazināšanas mērķrādītājus.

Lai mazinātu atkritumus un aktivizētu remonta nozari, jaunie noteikumi nostiprina tiesības uz preču remontu, nodrošinot iespēju preces remontēt vieglāk un izdevīgāk. Otrdien Parlaments, 584 deputātiem balsojot “par”, 3— “pret” un 14 deputātiem atturoties, pieņēma direktīvu par patērētāju tiesībām uz preču remontu. Noteikumos ir skaidri norādīts, kādi pienākumi jāpilda ražotājiem saistībā ar preču remontu. Jaunie noteikumi mudina patērētājus ar remonta palīdzību pagarināt preces kalpošanas laiku.

Lai veicinātu inovācijas, uzlabotu zāļu piegādes drošību, pieejamību un nodrošinātu atbilstošas cenas, EP deputāti trešdien pieņēma savus priekšlikumus ES farmācijas nozares reformai. Deputāti vēlas ieviest septiņu ar pusi gadu minimālo regulatīvo datu aizsardzības periodu, kura laikā citi uzņēmumi nevarētu piekļūt datiem par produktu.

Pamatojoties uz aizvadītā gada decembrī dalībvalstu panākto vienošanos, Eiropas Parlaments šodien pieņēma desmit tiesību aktus par Eiropas migrācijas un patvēruma politikas reformu. Lai palīdzētu ES dalībvalstīm, kas tieši pakļautas migrācijas spiedienam, pārējās dalībvalstis varēs vai nu pārvietot patvēruma meklētājus vai starptautiskās aizsardzības saņēmējus uz savu teritoriju, nodrošināt finansiālu ieguldījumu vai sniegt operatīvu un tehnisku atbalstu.

Trešdien Parlaments apstiprināja Mākslīgā intelekta aktu, kas garantē gan drošību, gan pamattiesību ievērošanu un vienlaikus rosina inovāciju. Regulas uzdevums ir sargāt pamattiesības, demokrātiju, tiesiskumu un vides ilgtspēju no augsta riska MI sistēmām un līdztekus rosināt inovāciju, ļaujot Eiropai šajā jomā izvirzīties līderpozīcijās. Tiesību aktā ir noteikti konkrēti pienākumi, pamatojoties uz iespējamo risku un plašo ietekmi, kas raksturīga mākslīgajam intelektam.

Trešdien Parlaments pieņēma priekšlikumus, lai visā ES novērstu un samazinātu pārtikas un tekstilizstrādājumu atkritumu rašanos. EP deputāti ierosina stingrākus obligātos atkritumu samazināšanas mērķus, kas dalībvalstīm būtu jāsasniedz līdz 2030. gada 31. decembrim. Vismaz par 20 % būtu jāmazina pārtikas pārstrādes un ražošanas atkritumi un par 40 % uz iedzīvotāju būtu jāmazina atkritumi mazumtirdzniecībā, restorānos, ēdināšanas pakalpojumu jomā un mājsaimniecībās.

Trešdien Eiropas Parlamenta deputāti sniedza galīgo apstiprinājumu jaunam tiesību aktam, kas aizsargās ES žurnālistus un medijus no politiskas vai ekonomiskas iejaukšanās. Jauno tiesību aktu pieņēma, 464 deputātiem balsojot “par”, 92 — “pret” un 65 deputātiem atturoties. Saskaņā ar to dalībvalstīm būs jāaizsargā mediju neatkarība, turklāt būs aizliegta visu veidu iejaukšanās redakcionālos lēmumos. Valsts iestādēm būs aizliegts piespiest žurnālistus un redaktorus atklāt informācijas avotus.

EP deputāti pieņēma ar Padomi saskaņoto plānu, kas palīdzēs samazināt enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas būvniecības nozarē. Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanas mērķis ir līdz 2030. gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un energopatēriņu ES būvniecības nozarē un līdz 2050. gadam padarīt šo nozari klimatneitrālu. Šie noteikumi arī palīdzēs renovēt ēkas ar vissliktākajiem energoefektivitātes rādītājiem un uzlabos informācijas apmaiņu par tiem.

Parlaments pieņēmis nostāju par pārbaudes un apstiprināšanas sistēmu apgalvojumiem par produktu un preču pozitīvu ietekmi uz vidi, lai vēl vairāk pasargātu iedzīvotājus no zaļmaldināšanas. “Zaļuma norāžu direktīva” varētu uzlikt uzņēmumiem pienākumu iesniegt pierādījumus, pirms saņemt atļauju reklamēt savus produktus kā "bioloģiski noārdāmus", "mazāk piesārņojošus", "ūdeni taupošus" vai ar "bioloģiskus".

Jaunā ES digitālās identitātes sistēma nodrošinās ES iedzīvotājiem pārrobežu digitālo piekļuvi svarīgiem sabiedriskiem pakalpojumiem. Saskaņā ar ceturtdien pieņemto regulu, par kuru jau ir panākta vienošanās ar ES dalībvalstu ministriem, jaunais digitālās identitātes “maks” ļaus pilsoņiem identificēties un autentificēties tiešsaistē, neizmantojot komercpakalpojumu sniedzējus — šī pašlaik plaši īstenotā prakse radījusi bažas par drošību un privātumu.

Eiropas Parlaments otrdien apstiprināja jaunu ilgtermiņa finansējumu Ukrainai, platformu “Stratēģiskās tehnoloģijas Eiropai” (STEP) un līdz ar to arī būtiskas izmaiņas ES daudzgadu budžetā. Parlaments otrdien apstiprināja grozījumus ES ilgtermiņa budžetā jeb tā dēvētājā daudzgadu finanšu shēmā (DFS). Cita starpā tas nozīmē 50 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainas mehānismam un platformai “Stratēģiskās tehnoloģijas Eiropai” (STEP).

Jaunā tiesību akta mērķis — līdz 2030. gadam atjaunot vismaz 20 % ES sauszemes un jūras teritoriju, bet līdz 2050. gadam — visas sliktā stāvoklī esošās ekosistēmas. Dalībvalstis ir vienojušās par ES dabas atjaunošanas tiesību aktu. Tas palīdzēs visās dalībvalstīs atjaunot degradētas ekosistēmas, sasniegt ES klimata un biodaudzveidības mērķus un palielināt nodrošinājumu ar pārtiku.

Jauno noteikumu mērķis ir palielināt iedzīvotāju uzticēšanos vēlēšanu kampaņām un cīnīties pret dezinformāciju un ārvalstu iejaukšanos.

Lai veicinātu pārtikas sistēmas ilgtspēju, EP deputāti atbalstīja jaunus noteikumus, kas ļauj dažus JGP augus vieglāk pielīdzināt tradicionāli audzētajiem, bet citiem noteikumi ir stingrāki. 307 deputātiem balsojot “par”, 263 — “pret” un 41 deputātam atturoties, Parlaments ir pieņēmis savu nostāju sarunām ar dalībvalstīm par Komisijas piedāvāto ES regulējumu jauniem genomikas paņēmieniem (JGP), proti, metodēm, kas maina organisma ģenētisko materiālu.

Parlaments visbeidzot devis zaļo gaismu direktīvai, kas uzlabos produktu marķējumu un aizliegs marķējumā maldinoši atsaukties uz vides aizsardzību. Šodien ar 591 balsīm “par”, 21 — “pret” un 14 deputātiem atturoties Eiropas Parlaments pieņēma direktīvu, kuras mērķis ir aizsargāt patērētājus no maldinošas mārketinga prakses un palīdzēt viņiem iepērkoties izdarīt labāku izvēli.

Otrdien Eiropas Parlaments deva zaļo gaismu Kritiski svarīgo izejvielu aktam, kas ļaus uzlabot ES apgādi ar stratēģiskajām izejvielām. Kritiski svarīgo izejvielu akta mērķis ir padarīt Eiropas Savienību konkurētspējīgāku un neatkarīgāku. Lai to panāktu, šis akts mazinās birokrātiju, veicinās inovāciju visos vērtības ķēdes posmos, sākot ar ieguvi un beidzot ar reciklēšanu, un atbalstīs mazos un vidējos uzņēmumus.

Trešdien EP pieņēma nostāju par jauniem ES iepakojuma noteikumiem. Šo noteikumu mērķis būs risināt to, ka atkritumu daudzums turpina pieaugt, un veicināt atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Papildus ierosinātajiem vispārējiem iepakojuma samazināšanas mērķiem (5 % līdz 2030. gadam, 10 % līdz 2035. gadam un 15 % līdz 2040. gadam) EP deputāti vēlas atsevišķus mērķus plastmasas iepakojuma apjoma samazināšanai (10 % līdz 2030. gadam, 15 % līdz 2035. gadam un 20 % līdz 2040. gadam).

EP deputāti ir gatavi sākt sarunas ar dalībvalstīm par stingrākiem CO2 emisiju samazināšanas mērķiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, tostarp autobusiem, kravas automobiļiem, piekabēm. Eiropas Parlamenta deputāti vēlas stingrākus CO2 emisiju samazināšanas mērķus vidējiem un smagajiem kravas automobiļiem, tostarp profesionālajiem transportlīdzekļiem (piemēram, atkritumvedējiem, pašizgāzējiem vai betona maisītājiem) un autobusiem.

Eiropas Parlaments ir pieņēmis nostāju sarunās par jauniem pasākumiem, kas stiprinās tiesības uz remontējamību un samazinās masu patēriņa ietekmi uz vidi. Otrdien, 590 deputātiem balsojot “par”, 15 — “pret” un 15 deputātiem atturoties, Parlaments pieņēma nostāju par jaunām patērētāju tiesībām uz remontējamību. Priekšlikuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgāku patēriņu, kas atvieglos bojātu preču remontu, samazinās atkritumu daudzumu un atbalstīs remonta nozari.

Datu akta mērķis ir veicināt inovāciju, novēršot šķēršļus, kas līdz šim apgrūtināja piekļuvi datiem. Par jauno likumu jau vienojušies EP deputāti un dalībvalstis. Jaunais likums nosaka to, kā būs jākopīgo dati, kas iegūti, izmantojot savienotus produktus vai saistītus pakalpojumus (piemēram, lietu internetu, rūpnieciskās iekārtas), kā arī ļaus lietotājiem piekļūt pašu radītajiem datiem.

Ceturtdien Parlaments ar 329 balsīm par, 230 pret un 41 atturoties, pieņēma nostāju sarunām par ES mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības noteikumu (Euro 7) pārskatīšanu. Jaunā regula atjauninās pašreizējos izplūdes gāzu emisiju ierobežojumus (piemēram, slāpekļa oksīdu, cieto daļiņu, oglekļa monoksīda un amonjaka), kā arī ieviesīs jaunus pasākumus, lai samazinātu riepu un bremžu radīto piesārņojumu un paildzinātu akumulatoru darbības laiku.

Platformas "Stratēģiskās tehnoloģijas Eiropai" mērķis ir dot iespēju ES rūpniecībai pāriet uz digitālo tehnoloģiju, neto nulles emisiju un biotehnoloģiju izmantošanu.

Reaģējot uz pieaugošajiem draudiem mediju brīvībai un dzīvotspējai, Eiropas Parlamenta deputāti ir pieņēmuši nostāju par tiesību aktu, kas stiprinās ES mediju pārredzamību un neatkarību. Otrdien, tika pieņemta nostāja par Eiropas Mediju brīvības aktu. Ar to Parlaments vēlas noteikt, ka dalībvalstīm ir jānodrošina mediju plurālisms un jāaizsargā mediju neatkarība no valdības iejaukšanās, kā arī politiska, ekonomiska vai privāta rakstura iejaukšanās.

Ar 578 deputātu balsīm “par”, 24 — “pret” un 19 deputātiem atturoties Eiropas Parlaments otrdien apstiprināja jaunu tirdzniecības instrumentu. Ievērojot starptautiskās tiesību normas un izmantojot to kā galējo līdzekli, ES varēs rīkoties gadījumā, ja pret to vai dalībvalstīm kāda ārvalsts izdarīs ekonomisku spiedienu, cenšoties ietekmēt konkrētu politiku vai nostāju.

Ceturtdien EP pieņēma nostāju par Kritiski svarīgo izejvielu aktu, kas risina ES apgādi ar tehnoloģiju ražošanai svarīgiem materiāliem. Topošā likuma mērķis ir veicināt ES konkurētspēju un autonomiju, samazinot birokrātiju, veicinot inovāciju visā vērtības ķēdē, atbalstot mazos un vidējos uzņēmējus un stimulējot pētniecību, alternatīvu materiālu un videi draudzīgu ieguves un ražošanas metožu izstrādi.

Parlaments otrdien pieņēma tiesību aktu, kas veicinās atjaunīgās enerģijas izmantošanu, saskaņā ar zaļā kursa un REPowerEU mērķiem. Eiropas Parlaments un ES Padome jau ir vienojušies par aktualizēto Atjaunojamo energoresursu direktīvu. Tajā noteikts, ka ne vēlāk kā 2030. gadā 42,5 % no Eiropas Savienības patērētās enerģijas jābūt no atjaunīgajiem energoresursiem. Dalībvalstīm būtu jācenšas sasniegt 45 %.

EP deputāti otrdien pieņēma jaunus noteikumus par ES aizsardzības nozares nostiprināšanu, izmantojot kopīgu iepirkumu. Ar jauno regulu, par kuru jau panākta vienošanās ar dalībvalstīm, tiek izveidots īstermiņa instruments, lai līdz 2025. gada 31. decembrim stiprinātu Eiropas aizsardzības nozari, izmantojot kopīgu iepirkumu. Tas mudinās dalībvalstis brīvprātīgi sadarboties, lai risinātu visneatliekamākās vajadzības aizsardzības jomā, ko saasinājusi vajadzība sniegt militāro palīdzību Ukrainai.

EP deputāti vēlas stiprināt Eiropas veselības savienību un valstu veselības aprūpes sistēmu noturību pret grūtām situācijām nākotnē. Pagājušā gada laikā Eiropas Parlamenta Īpašā Covid-19 pandēmijas komiteja analizēja krīzes ietekmi, izvērtēja ES un valstu pasākumu efektivitāti un sniedza īpašus ieteikumus, lai novērstu nepilnības ES un dalībvalstu rīcībā. Parlaments otrdien apsprieda ziņojumu un trešdien pieņēma galīgos ieteikumus, 385 deputātiem balsojot “par”, 193 — “pret” un 63 atturoties.

Līdz 2030. gadam ES ir jāievieš dabas atjaunošanas pasākumi, kas aptvertu vismaz 20% no sauszemes un jūras teritorijām, uzskata EP deputāti. Pēc otrdien notikušajām debatēm Parlaments šodien ar 336 balsīm “par”, 300 “pret” un 13 atturoties pieņēma nostāju par ierosināto Dabas atjaunošanas aktu. Pirms tam EP deputāti nobalsoja pret ierosinājumu noraidīt Komisijas priekšlikumu (312 “par”, 324 “pret” un 12 “atturas”).

Trešdien Parlaments vienojās par savu sarunu nostāju sarunās ar ES valdībām par jaunu tiesību aktu, kas padarīs ES ražotās preces ilgtspējīgākas.

Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja ar dalībvalstīm jau saskaņotos plānus, kas nosaka jaunus mērķus enerģijas ietaupījumam līdz 2030. gadam. Jaunais tiesību akts nosaka energotaupības mērķus gan primārajam, gan galīgajam enerģijas patēriņam. Dalībvalstīm būs kopīgi jānodrošina, lai līdz 2030. gadam enerģijas patēriņš ES līmenī samazinātos vismaz par 11,7 % (salīdzinājumā ar 2020. gada atsauces scenāriju).

Eiropas Parlaments otrdien pieņēma jaunu likumu, kas nodrošinās ES apgādi ar mikroshēmām, palielinot ražošanu un ieviešot ārkārtas pasākumus deficīta novēršanai. Jaunais tiesību akts, kam jau piekritušas arī dalībvalstis, Eiropā radīs labvēlīgu vidi investīcijām mikroshēmu ražošanā. Tas paātrina atļauju piešķiršanas procedūras un ļaus atzīt mikroshēmu ražotņu būtisko nozīmi, tām piešķirot “visaugstākās iespējamās valsts nozīmes” statusu.

EP deputāti pieņēmuši noteikumus, kas paredz vairāk elektrouzlādes un ūdeņraža uzpildes staciju vieglajiem un kravas automobiļiem, vieglāku uzlādi un tīrāku degvielu kuģiem. Jaunie noteikumi ir daļa no tiesību aktu paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” (“Fit for 55”). Šī pakete ir ES plāns, ar kura palīdzību līdz 2030. gadam iecerēts samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Ar šiem noteikumiem ES plāno dekarbonizēt transporta nozari.

Eiropas Parlaments vēlas pastiprināt žurnālistu un aktīvistu aizsardzību pret nepamatotu un ļaunprātīgu tiesvedību, kuras mērķis ir viņus apklusināt. Saskaņā ar otrdien plenārsēdē apstiprināto likumprojektu žurnālisti, mediju organizācijas, cilvēktiesību aizstāvji, aktīvisti, pētnieki un mākslinieki Eiropas Savienībā būs aizsargāti no tā sauktajām stratēģiskajām tiesvedībām pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP), kuru mērķis ir viņu iebiedēšana un apklusināšana.

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas pieredzi, Krievijas karu pret Ukrainu un klimata pārmaiņas, Eiropas Savienībai ir jāstiprina pārtikas nodrošinājums, lauksaimniecības autonomija un noturība. Rezolūcijā, kas trešdien tika pieņemta ar 447 balsīm par, 142 balsīm pret un 31 atturoties, Parlaments norāda, ka ES ir jākļūst mazāk atkarīgai no trešām valstīm un jādažādo kritiski svarīgās produkcijas, piemēram, mēslošanas līdzekļu, barības un izejvielu, piegāde.

Jauni noteikumi veicinās uzticamu un cilvēka vadītu mākslīgo intelektu un novērsīs tā radītos draudus cilvēku veselībai, drošībai, pamattiesībām un demokrātijai. Gatavojoties sarunām ar ES dalībvalstīm par Mākslīgā intelekta akta galīgo tekstu, Eiropas Parlamenta deputāti trešdien vienojās par Parlamenta nostāju. Saskaņā ar jaunā akta noteikumiem Eiropā izstrādātajam un izmantotajam mākslīgajam intelektam būs pilnībā jāatbilst ES tiesībām un vērtībām.

Trešdien Parlaments apstiprināja jaunus noteikumus par visu ES pārdoto bateriju izstrādi un ražošanu, kā arī par izlietoto bateriju apsaimniekošanu. Ar 587 balsīm "par", 9 "pret" un 20 atturoties EP deputāti apstiprināja ar Padomi panākto vienošanos par jauniem ES noteikumiem attiecībā uz baterijām un bateriju atkritumiem. Jaunajā regulā ir ņemta vērā tehnoloģiju attīstība un gaidāmie nozares izaicinājumi, un tā attiecas uz visu baterijas dzīves ciklu, sākot no izstrādes līdz lietošanas beigām.

Parlaments aicina pieņemt koordinētu stratēģiju, kas palielinātu ES noturību pret ārvalstu iejaukšanos un informācijas manipulāciju un aizsargātu 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Parlamenta deputāti uzskata, ka, tuvojoties 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas centieni un uzbrukumi demokrātijai visticamāk notiks aizvien biežāk un tie būs vēl labāk sagatavoti.

Ceturtdien Parlaments pieņēma nostāju sarunām ar dalībvalstīm par noteikumiem, kas paredz cilvēktiesību un rūpju par vidi integrāciju uzņēmumu pārvaldībā. Uzņēmumiem būs jāidentificē un vajadzības gadījumā jānovērš, jāpārtrauc vai jāsamazina to darbības negatīvā ietekme uz cilvēktiesībām un vidi, piemēram, bērnu nodarbināšana, verdzība, darbaspēka ekspluatācija, piesārņojums, vides degradācija un bioloģiskās daudzveidības zudums.

Ceturtdien Parlaments atbalstīja likumprojektu par munīcijas un raķešu ražošanas jaudas palielināšanu Eiropā.

Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien atbalstīja likumprojektu, kura mērķis ir uzlabot produktu marķējumu un ilgizturību un izskaust maldinošas norādes.

Otrdien pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlamenta deputāti aicina palielināt finansējumu un vienkāršot prasības augļu, dārzeņu, piena un piena produktu iegādei ES skolu programmā. Pēc pirmdienas plenārsēdē notikušajām debatēm deputāti ar 534 balsīm par, 57 pret un 23 atturoties pieņēma rezolūciju par augļu, dārzeņu, piena un piena produktu atbalsta programmas īstenošanu skolās.

EP apstiprina pirmos ES noteikumus par kriptoaktīvu izsekojamību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, kā arī kopīgus uzraudzības un klientu aizsardzības noteikumus.

Cīnoties pret klimata pārmaiņām un biodaudzveidības zudumu, jaunais likums prasa uzņēmumiem nodrošināt, ka ES pārdotie produkti nav saistīti ar atmežošanu un meža degradāciju.

EP deputāti atbalstīja reformu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā: gaidāmas izmaiņas aviācijā un jūras transportā, būs jauns oglekļa ievedkorekcijas mehānisms un Sociālais klimata fonds. Otrdien Parlaments apstiprināja tiesību aktus, kas ļaus līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. 413 deputātiem balsojot “par”, 167 — “pret” un 57 deputātiem atturoties, Parlaments pieņēma tiesību aktus.

Ar jaunajiem noteikumiem ES uzņēmumiem būs pienākums atklāt informāciju, ļaujot skaidrāk apzināt atšķirības vīriešu un sieviešu darba samaksā un ļaujot darbiniekiem vieglāk salīdzināt algas.